Apraksts

Iegādājoties žurnālu, Jūs varēsiet lejupielādēt PDF formāta failu. Jūs varēsiet žurnālu ne tikai lasīt, bet arī drukāt neierobežotā skaitā. AIZLIEGTS IZMANTOT KOMERCIĀLOS NOLŪKOS UN IZVIETOT PUBLISKAI APSKATEI UN LEJUPLĀDEI INTERNETĀ!

Plašāka informācija par žurnālu un iespēja to abonēt mājaslapā www.skolasvards.lv

Žurnāla "Skolas Vārds" 31. janvāra  numurā lasiet:

AKTUĀLS JAUTĀJUMS

Skolas joprojām neskaidrībā par jaunajiem noteikumiem mācību līdzekļu finansēšanā. Vairāki Skolas Vārda aptaujātie skolu direktori ir priecīgi par to, ka šī problēma ir sākta risināt, taču joprojām tiem ir daudz neskaidrību, kā tad īsti šie noteikumi tiks īstenoti.

 NUMURA TĒMA

Kā mazināt bērnu sociālās atstumtības risku? Latvijā 6.–12. klasē mācās 36% bērnu, kuriem ir grūtības apgūt vismaz vienu priekšmetu, secināts 2010. gada pētījumā, kas veikts, lai izveidotu programmu bērnu un jauniešu sociālās atstumtības riska mazināšanai. Bieži vien grūtības mācīties ir gan cēlonis, gan sekas bērna sociālajām problēmām. To, kā skolas var līdzēt, lai mazinātu problēmas skolēna turpmākajā dzīvē, Skolas Vārds noskaidroja gan sarunā ar skolām, gan programmas koordinatorēm.

IEKĻAUJOŠĀ IZGLĪTĪBA

Speciālās vajadzības nav šķērslis. Latvijā tikai 2% bērnu ar speciālām vajadzībām spēj mācīties parastā skolā kopā ar normāliem vienaudžiem. Citi izvēlas speciālās skolas vai mājmācību, kas par sasniegumu uzskata jebkuru bērna patstāvības izaugsmi, piemēram, kurpju auklu sašņorēšanu vai aiziešanu uz tualeti. Tomēr var būt arī citādi. Viss atkarīgs no vecāku apņēmības, bērna gribasspēka, skolu un sabiedrības atbalsta.

Stāsts par Georgu. Georgam ir 12 gadi. Pašlaik viņš mācās Vaivaru pamatskolā 6. klasē, kur ir otrs labākais skolēns. Pagaidām. Mērķis ir apsteigt sāncensi. Attiecības ar skolasbiedriem ir labas. Georgs nav nīkulis. Ja nepieciešams, viņš var pastāvēt par sevi. Puisis spēlē mežragu, nodarbojas ar jāšanas sportu, slalomu, ūdensslēpošanu, brauc ar divriteni un nesen pārpeldējis Lielupi. Vienīgi Braila rakstāmmašīna, asistents un spieķis liecina, ka viņš ir neredzīgs.

 SKOLA UN TALANTI

Vai var ražot talantus? Ir jāatvadās no ierasta, skaista un omulīga priekšstatiņa par to, ka no augšas (no ārzemēm) kāds mums pateiks, kas ir jādara. Visā pasaulē izglītībai ir sistēmiskā krīze, saistīta tieši ar radošumu. Izglītības sistēma, kuru mēs saucam par mūsdienīgu, veidojās jaunajos laikos ar pilnīgi konkrētu mērķi – audzēt (tā nav kļūda!) izpildītājus, atkārtotājus, nedomātājus. Un ar šādu sistēmu ir bezjēdzīgi sapņot par talantīgo cilvēku audzināšanu. Stāsta Jūlijs Muraškovskis, RISEBA un LU pasniedzējs, TRIZ Meistars.

 PERSONĪBA

Mihaila Gorska ķīmijas misija. Ikviena cilvēka mūžs ir īpatnējs vēstures atspulgs. Un kāds piliens veselas tautas un valsts likteņa jūrā. Zināms, ka var jau teikt – īsteni vēstures stāsti ierakstīti grāmatās un uzfilmēti dokumentālajā kino... Bet – goda vārds – sarunājoties ar Iecavas vidusskolas ķīmijas skolotāju un Daugavpils Universitātes Ķīmijas un ģeogrāfijas katedras ķīmijas nozares ķīmijas didaktikas apakšnozares asociēto profesoru Dr. paed. Mihailu Gorski, es it kā sajutu vēstures elpu tuvu līdzās.

 ALTERNATĪVĀ PEDAGOĢIJA

Cik alternatīva ir alternatīvā izglītība? Tātad skolas misija ir mācīties darot. Dzīvē tas nozīmē tūkstošiem mazu un lielu ideju, kas tiek skolotājiem kopā ar skolēniem un vecākiem izdomātas, apspriestas, piedzīvotas un reizēm arī atmestas, bet noteikti pārbaudītas darbībā. Kā tas izskatās mācību procesā? Ļoti vienkārši – tā ir lielu un mazu projektu realizācija (šeit es nedomāju līdz šim rīkotās projektu nedēļas, kas daudzās skolās ir organizētas ļoti labi, bet ir skolas, kurās šī lieliskā ideja ir degradēta) visos mācību priekšmetos. Airisa Šteinberga, Dr. psych., RTU asociētā profesore, Privātās alternatīvās vidusskolas dibinātāja.

 SKOLOTĀJA KOMENTĀRS

Vakara (maiņu) vidusskolas realitātes un iespējas. Man, protams, patīk filozofēt par situāciju izglītībā un izglītošanā, bet pamatā domas – kā kārtīgai darbaholiķei – vairāk riņķo ap ikdienas problēmām. Pēdējos 13 gadus strādāju vakarskolā, tāpēc daudz redzu – kā zem mikroskopa. Jo tie skolēni, kuri sistēmā iederas, pie mums nenonāk. Māra Bērente, skolotāja.

SKOLOTĀJA PIEREDZE

Kāds ir labs klases audzinātājs? Un laba klases audzināšanas stunda? Turpinām iepriekšējā numurā aizsākto tēmu. Pieredzē dalās Ieva Radziņa-Sproģe, Ikšķiles vidusskolas 1.–4. klašu skolotāja, un Gunta Upesdegle, Viļa Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolotāja. Skolotājas piedāvā arī praktiskus audzināšanas stundu materiālus!

AKTUĀLI

Latvijā izveidots pirmais interneta veikals pedagogiem!

METODISKIE MATERIĀLI

Prezentācijas materiāls ekonomikas stundai Komercdarbība. Svetlana Vāverniece, Skaistkalnes vidusskolas ekonomikas skolotāja, skolas direktore.

Mazie tekstildarbi mājturības un tekstiltehnoloģiju stundās. Skaidrīte Veina, izglītības zinātņu maģistre, Balvu Amatniecības vidusskolas mājturības un tehnoloģiju skolotāja.