Reģistrēties     Aizmirsu paroli     Lietotājvārds:   Parole:  
Pirkumu grozā 0 preces
sad

Žurnāls "Skolas Vārds" Nr. 41, 2013

Cena: 1.78 Eur

pievienot grozam

Apraksts

Iegādājoties žurnālu, Jūs varēsiet lejupielādēt PDF formāta failu. Jūs varēsiet žurnālu ne tikai lasīt, bet arī drukāt neierobežotā skaitā. AIZLIEGTS IZMANTOT KOMERCIĀLOS NOLŪKOS UN IZVIETOT PUBLISKAI APSKATEI UN LEJUPLĀDEI INTERNETĀ!

Plašāka informācija par žurnālu un iespēja to abonēt mājaslapā www.skolasvards.lv

Žurnāla "Skolas Vārds" 12. decembra numurā lasiet:

NUMURA INTERVIJA

Mēs esam vidēji starp OECD valstīm. Mēs augam. Pagājušajā nedēļā tika prezentēti Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) „Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas 2012” pirmie rezultāti un secinājumi. „Šis ir prestižākais un arī nopietnākais izglītības kvalitātes pētījums,” apgalvo pētījuma vadītājs Latvijā profesors Dr. phys. Andris Kangro. „Ja pasaulē tiek runāts par izglītības kvalitāti, tad galvenais kvalitātes rādītājs ir skolēnu kompetenču tiešs mērījums. Citiem vārdiem – tiek mērīts tas, ko skolēni zina un kā šīs zināšanas prot pielietot.” Par pētījuma rezultātiem saruna ar pētījuma vadītāju A. Kangro.

NUMURA TĒMA

Kā panākt autortiesību ievērošanu skolās un palielināt skolu bibliotēku prestižu. 6. decembrī notika Latvijas Skolu bibliotekāru biedrības (LSBB) konference, kurā tika spriests par vairākām aktuālām tēmām. Konferencē paustais lika domāt par divām samilzušām problēmām, kas saistītas ar bibliotēku darbību skolās. Viena no tām ir neskaidrības par autortiesību ievērošanu skolās un digitālo mācību līdzekļu izmantošanu. Un otra – tas, ka skolu bibliotēku esamība būtībā ir bibliotekāru entuziasma lolojums, jo bibliotekāru atalgojums un jomas sakārtotība ir tālu no ideāla.

JAUNIE SKOLOTĀJI

Misija ir iespējama. Tas nozīmē mācīties pašiem un mācīt citus. Pedagogiem un skolu vadībai pret Iespējamās misijas (IM) darbību ir trīs galvenās attieksmes: cerība, ka tiks mainītas lietas skolā; noliedzoša, jo „tie nav pedagogi”; „mūs tas neskar”. Tādēļ tika izvēlēta Rīgas Juglas vidusskola, kurā veiksmīgi vienlaicīgi strādā 5 IM dalībnieki.

PIEREDZE

Scientix – Eiropas portāls zinātnēs. Meklēt, atrast un iesaistīties! Šie trīs vārdi ir tīmekļa vietnes Scientix filozofija un devīze. Scientix ir Eiropas kopiena dabaszinātņu izglītībā, kuru vada Eiropas skolu tīkls (European Schoolnet). Scientix ir atvērta skolotājiem, pētniekiem, politikas veidotājiem, vecākiem un ikvienam interesentam dabaszinātņu izglītībā. Šobrīd mums ir bažas par nākotni, ka pietrūks kvalificētu pētnieku, tāpēc Scientix aicina iesaistīties visus, kas izglīto jauno paaudzi. Stāsta Ilze Šmate, Sērmūkšu pamatskolas direktore.

MĒS LEPOJAMIES

Ir jāprot izskaidrot tik vienkārši, lai katrs skolēns izprastu būtību. Ekselences balvas laureātu titulu šogad ieguvusi bioloģijas skolotāja Daiga Martinsone no Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas, fizikas skolotājs Jānis Čilipāns no Tukuma 2. pamatskolas, ķīmijas skolotāja Marina Ravinska no Daugavpils Centra vidusskolas un matemātikas skolotāja Alla Kitajeva no Ventspils 2. vidusskolas. Skolas Vārds sarunājās ar laureātiem par dažādām ar skolotāja misiju un interesantām mācību metodēm saistītām tēmām.

SKOLAS VIDE

Kā uzslavēt un iedrošināt bērnu, vienlaikus tomēr nepieļaujot sliktu uzvedību? Disciplīna, atbildība, atbalsts un uzslavas – to visu apvienot un piedevām vēl nodrošināt, lai tas tiktu izdarīts vienlīdzīgi visiem skolēniem. Ja vienam pedagogam tas būs viegls, dabiski izpildāms uzdevums, tad citam būs nepieciešama neliela iepriekšēja sagatavošanās, lai efekta vietā nesanāktu defekts, lai nezaudētu trauslo robežu un nepārslavētu skolēnus vai arī – lai kādu neatstātu novārtā un viņš nesajustos vēl sliktāk. Kā veiksmīgi realizēt šķietami vienkāršo? Stāsta Dita Nīmante, Latvijas Universitātes docente, projekta Atbalsts eksperte un Ilze Reinfelde, psiholoģe, smilšu spēļu terapeite.

PASĀKUMS

Doma par personības attīstību jāliek visas izglītības sistēmas pamatā. Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātei (PPMF) 30 gadu. Kopējā universitātes ilgdzīvošanas fonā tas uzskatāms par bērna vecumu, kurš sāk apjaust dzīves garšu. LU rektors Mārcis Auziņš bilda, ka pedagoģiju kā atsevišķu fakultāti var neuzsvērt, jo pedagoģija un psiholoģija ir visās zinātnes nozarēs. Tas fakultātei uzliek pienākumu rūpēties ne tikai par savu specifiku, bet arī pedagoģijas un psiholoģijas zinātni.

SKOLOTĀJA VIEDOKLIS

Emocionālā robotizācija. Sarunās ar kolēģiem – vecākiem arvien uzzinu ko pārsteidzošu. Uz pārdomām mani mudināja ieraksts skolēna dienasgrāmatā „stundā smējās”. Ko mēs darām ar savām un bērnu emocijām? Savas apspiežam un tieši to pašu prasām no bērniem, skolēniem un pusaudžiem. Vai par sekām arī domājam? Stāsta Māra Bērente, skolotāja.

SKOLAS PSIHOHIGIĒNA

Kāds ieteikums par domu spēka izmantošanu. Kāpēc skolas vidē mums, skolotājiem, tā nevedas ar pozitīvās domas ieviešanu skolas ikdienā? Tāpēc, ka pozitīvos vārdus izsakām tikai mēs, skolotāji, bet neliekam to darīt skolēniem. Parasti mēs runājam, bet viņi, galvas pagriezuši citā virzienā, gaida mūsu pozitīvās runas nobeigumu. Stāsta Kaspars Bikše, mācību grāmatas Skolas psihohigiēna izglītojamajiem autors, lektors un publicists.

 METODISKIE MATERIĀLI

Disleksija un citādas mācīšanās grūtības

Kā skolēniem skaidrot veselīga uztura principus? Pieredzē dalās Jeļena Zuboviča, LDUSA valdes locekle, sertificēta uztura speciāliste un Inese Siksna, LDUSA projektu vadītāja, sertificēta uztura speciāliste

Bibliotekārā stunda Grāmatu tārpiņš. Pieredzē dalās Inga Boškina, Trikātas pamatskolas bibliotekāre un informātikas skolotāja.